HR Newsletter

Gatavojot HR Podcast, es ieguldu daudz laika lasot un pētot aktulālāko HR jomā. To daru gan gatavojoties ierakstiem, gan mani tas ļoti interesē. Turpmāk svarīgāko un aktuālāko reizi mēnesī nosūtīšu tev e-pastā.


Piesakies HR Newsletter un saņem jaunāko savā e-pastā jau šodien!

  • Iespēja atrakstīties jebkurā brīdī

  • Svarīgākie HR jomas pētījumi, viedokļi

  • Jaunākie podkāsti publicēšanas dienā

  • Noderīgi rīki uzņēmumu vadītājiem un HR jomas profesionāļiem

Papildus 40 - 42 brīvdienas gadā? Kā?

Estere Ērgle no SCORO dalās savā pieredzē par četru dienu darba nedēļu.4- dienu darba nedēļa izklausās, kas nesasniedzams? Darba vadības programmas uzņēmums “Scoro” kopš 2022. gada jūlija ir pārgājis uz 4- darba dienām nedēļā, nesamazinot atalgojumu un nemainot darba laiku, pie mums Latvijā!Pastāvēs kas pārvērtīsies, strādāt 24/7 vairāk nav norma! Mēs Scoro strādājam no pirmdienas līdz ceturdienai, jau otrdienā vieglu sirdi varu teikt - nedēļa jau pusē. Vai esat kādreiz domājuši kāds sociālais spiediens ir uz piektdienu, it īpaši lielpilsētas vidē? Veselīgs balanss starp darbu un privāto dzīvi, enerģija jaunai darba nedēļai ir daļa no ieguvumiem, bet vērtīga!Par svarīgo: 4- dienu darba nedēļu modeli uzsākām ar priekšdarbiem vairāku mēnešu garumā. Optimizējām, pārskatījām procesus un laiku, kur mēs to pavadam. Būsim godīgi, cik daudz mēs pavadam laiku sapulcēs paši apšaubot to efektivitāti? Kā piemēram, ierasto 60 minūšu garās sapulces samazinājām uz 40 minūtēm, kā arī izmantojam asinhronizētās sapulces (sapulces, kuras nenotiek reālā laikā) un asinhronizējam intervijas talantu atlases procesos.Pievēršam uzmanību manuālo procesu automatizācijai, tādā veidā efektivizējot laiku- vēstuļu veidnes, rēķinu izsūtnes, pasūtījumi un atgādinājumi, kā daži no piemēriem. Ja šo efektivizē var ietaupīt minūtes un pat stundas!Būtiski minēt saskaņotu un vienotu ģenerelizētu komunikācijas etiķeti visā kompānijā, kā rāda pētījumi, efektīva komunikācija var celt produktivitāti pat par 25%. Noteiktas gaidas attiecībā uz komunikāciju, kas ir steidzama, salīdzinājumā ar saziņu, uz kuru nav nepieciešama tūlītēja atbilde, bet nenormalizējam tūlītēju atbildi uz katru saņemto ziņu! Patiesībā, mēs iesakām saviem darbiniekiem izslēgt paziņojumus par ienākošajiem epastiem uz savas darba virsmas, ja ir nepieciešams pilnīga koncentrēšanās. Pētījumi liecina, ka, lai pārietu pilnīgā fokussā pēc iztraucēšanas ir nepieciešamas pat minūtes, lai atgūtu savu iepriekšējo produktivitāti.Svarīgi, ka mūsu darbinieki ziņo par augstāku apmierinātības - laimes sajūtu, ko mēram katru mēnesi. Saskaņā ar mērījumiem, pirms 4-dienu darba nedēļas laimes indekss bija 7,5 balles no 10, tagad stabils vērtējums ir 8,6 balles un tas ir mūsu lielākais ieguvums. Laimīgi, atpūtušies, apmierināti darbinieki! Liels paldies viņiem par neatlaidību un ticību!Iespējams, šāds modelis nav visiem uzņēmumiem, taču vai ar dažādiem rīkiem var saīsināt darba laiku piektdienās, vai kā citādi domāt par darbinieku labklājību un labbūtību? Es saku - darām!Ar šo publikāciju, jāatvainojās savai ģimenei, kura vēl nav informēta par manu brīvo piektdienu… ;)

paldies!

Kamēr gatavoju jaunāko HR Newsletter, noklausies jaunākās podkāsta epizodes.

Kas ir cilvēcīgās prasmes mūsu ikdienā:

IKDIENAS KOMUNIKĀCIJA- Mūsu ikdiena paiet nemitīgi komunicējot dažādos veidos. Efektīva un saprotama informācijas nodošana veido ikdienas sapratni un palīdz izvairīties no nevajadzīgiem konfliktiem. Klausīšanās prasmju trenēšana, savas runas izkopšana.EMPĀTIJA - Empātija ir ļoti būtiska attiecību mijiedarbības sastāvdaļa. Tā ir prasme apzināties savas emocijas un to pašu izdarīt ar apkārtējiem, tādā veidā mēģināt identificēties ar apkārtējo piedzīvoto. Tā ir prasme uztvert to kā varētu justies citi, ja nepieciešams atbalsts, to piedāvāt, to sauc par kognitīvo empātiju, kurā mēs spējam uztvert, bet nelīdzpārdzīvot ar otru. Savukārt, emocionālajā empātijā mēs spējam dalīt pārdzīvojumu ar otru.RADOŠUMS - Prasme būt radošam, nozīmē nekad nepārtraukt meklēt izeju situācijā, kurā prāts pārtrauc to meklēt. Būt zinātkāram par savu dzīvi, par sevi, par apkārt notiekošo. Atstāt sevī vietu būt gatavam piedzīvot dažādas pieredzes, uzdot jautājumus, apšaubīt, meklēt savu pieeju. Prasme mācīties un kļūdīties ir galvenās radošuma sastāvdaļas.PIELĀGOŠANĀS UN DZĪVESSPĒKS - Nav nekā pastāvīgāka šajā pasaulē par pārmaiņām. Cilvēka viena no superspējām ir prasme pielāgoties un tieši šī prasme pielāgoties negaidītām pārmaiņām mūsos trenē šo daudz aprunāto dzīvesspēka prasmi. Tā ir spēka prasme, noturība, sīkstums. Tā vietā, lai ieliktu sevi stingros rāmjos, mācīties uz savu dzīvi skatīties ar elastīgu pieeju. Šo prasmi mums ir iespēja trenēt katru dienu, tikai retais to iespēju izmanto un vienīgais veids kā to iemācīties ir darot. Mēs varam mācīties to, ko mēs apzināmies un, tāpēc, ja brīžos, kad mums notiek negaidītas pārmaiņas - saplīst auto, bērns saslimst, koleģis neatnāk uz darbu, atceļas sapulce, bet ir cita sapulce, mēs apzināmies šo situāciju un tā vietā, lai par to ceptos mēs ieelpojam un izelpojam un iemācāmies - ko es ar šo situāciju tagad varu darīt? Kā šī situācija mani stiprina?KONFLIKTU RISINĀŠANA - Es nepazīstu nevienu cilvēku, kurš nebūtu savās attiecībās nonācis konflikta situācijā. Tā ir normāla un cilvēcīga jebkuru attiecību sastāvdaļa, kas notiek mijiedarbojoties ar otru. Kolēģis, partneris, draugs, kaimiņš. Problēma nav tajā, ka konflikti ir, bet tajā, kā konflikts tiek risināts. Prasme sarunāties, risināt domstarpības, mūsdienās kļuvusi par vājo posmu cilvēcīgajās prasmēs, jo biežāk no konfliktiem mēdzam izvairīties tieši tāpēc, ka tos neprotam vadīt.PAŠREFLEKSIJA - Viens no maniem mīļākajiem apgalvojumiem ir - Pašrefleksija izglābs pasauli. Spēja novērot savu rīcību, atskatīties uz to, lai gūtu pieredzi, mācītos un pieņemtu lēmumus, kas balstīti uz šīm zināšanām. Tās ir pašrefleksijas prasmes, sniedz mums katram iespēju iekšēji novērot sevi, labāk apzināties savas rīcības cēloņus un sekas,tādā veidā identificēt paternus un nodrošināt izaugsmes un attīstības iespējas.MĀCĪŠANĀS MŪŽA GARUMĀ - Viena no pieprasītākajām prasmēm darba tirgū nemaz nav ierakstīta darba sludinājumā, taču šīs prasmes esamība vai neesamība ir pamanāma uzreiz. Vai tu esi atvērts jaunām lietām, kā tu skaties uz iespēju apgūt, izlasīt, iepazīties, meklēt risinājumu? Mācīšanās nav tik daudz saistīta ar kādu dzīves posmu, cik ar mūsu attieksmi. Ja skolas laikā tā ir formāla izglītība, kas ir obligāti mums jāiegūst, tad dzīves laikā tās ir zināšanas, kas mums var palīdzēt labāk izprast sevi, apkārtējos, notikumus un kopsakarības pasaulē. Mācīšanās ikdienā, no pieredzēm, no projektiem, grāmatām un apkārtējiem cilvēkiem arī ir mācīšanās.